Tas bija tālajā trīspadsmitā gada devītajā augustā, kad braucot uz Ezeri ieraudzījām šo skatu. To, ka stārķi vācas baros, tā jau zināma lieta, bet, ka kokos...Nu re, un saki vēl, ka visu šai dzīvē jau esi redzējis. Pat iedomāties nevari, ko neesi redzējis!
Kad stārķi vācas baros, tad vasariņai beigas! :( Pavasarī nav lielāka prieka, kā pirmo reizi ieraudzīts stārķis! Kaut kas maģisks piemīt šiem putniem. Joprojām priecājos kā bērns, kad tos ieraugu! :))
AtbildētDzēst