Šķēpnešu Mēnesis

Septembris ieskrējies nu vieglā maršā soļo pretī rudenim.
Arī mūsu mazais ķipars uzsācis gaitas bērnudārzā. Cīnās kā īsts bruņinieks ar visu iespējamo untumu arsenālu, kādu vien pazīst. Eh...nav jau viegli pēkšņi sākt uzticēties veselam baram svešu bērnu, kas, turklāt, vēl ir tādā pašā vai mazākā vecumā. Un audzinātājas! Mēs taču arī tikko satiktam svešiniekam nevaram uzreiz ņemt un uzticēties.

 

Nedēļu tik esam nostaigājuši, bet ir jau daži humora stāstiņi. Nu, piemēram, aukle ņem un paziņo, ka viņa jau te neies ne ar vienu auklēties. He, nevis Aukle, bet Neaukle :D
Vēl viens mini stāstiņš gadījās iz Neaukles arsenāla- uzliekot brokastīs bērniem putru, aizmirsa virsū ievārījumu uzlikt, kad attapās gandrīz visi bērni jau bija paēduši, Neaukle tik noplātīja rokas un noteica- "Nu ko var gribēt no vecas aukles!"
Trešais mini stāstiņš no mūsu pašu atvases. Šis izfunktierējis, ka audzinātājas jau nekur prom neiet, un, ja viņš grib tikt prom no grupiņas, tad jādraudzējas ar citu bērnu vecākiem. Pieķersies pie rokas Līgas mammai un soļos tik līdz, ja nu šī ir ar mieru izvest viņu no šīs jaunās "katorgas". Tētis mājās tik nosmēja "Mazais- Prison Break" :D

 

Nu lūk, bet bildēs ir redzams mans jaunākais veikums, kas pie durvīm sveicina pašus un kaimiņus.