Lai aizgaiņātu drūmās un bēdīgās domas šūšana nepalīdz, pat ne paši sarežģītākie raksti. Tā ir kļuvusi par tik ikdienišķu nodarbi, ka filmu var skatīties un greizi nenošūs. Tāpēc es- Nezīmētāja- ņēmu un zīmēju, darīju to, ko nemāku, un tu re! Neviena drūmā doma vairs galvā vietu neatrada. Un fonā tā mūzika, kas ārstē tieši manus nervus, mana dziesmu liste. Septembra vidū paspēja atnākt arī pie manis kaķi no plastikas, viens jau gozējas pie kāda leduskapja, pārējie divi slaistās pa plauktu un gaida savu stundu. Un magnētus.
Ja jāsalīdzina, tad kaut ko uzķibināt ir vieglāk, nekā uzzīmēt :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru