Nevar jau nosēdēt mierā. Gribas pamēģināt. Un, ja vēl uzskrien, maizi pērkot, virsū pērlēm- nu kā Tu cilvēks nenopirksi un nepamēģināsi roku uzķimerēt ko jaunu? Patiesībā, ja mazā Sienāža daktere un māsiņa no Doktorāta tur plauktiņos nebūtu sakrāmējušas dažnedažādos eņģelīšus, tad nebūtu jau nemaz te krāmējusies. Taču tuvojas Ziemassvētki un kāpēc neiepriecināt cilvēkus, kurus reizi mēnesī veselu gadu esi saticis, vai ne?
Nu lūk! Ķemmēju netu un meklēju shēmu kā uzdarināt pērļotos. Atradu, tik, lūk, tos spārnus gan- trīs reiz lielākus izveidoju, jo man kaut kā likās, ka tie spārni par īsiem, lai tie eņģeļi varētu no zemes atrauties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru