trešdiena, 2013. gada 29. maijs
pirmdiena, 2013. gada 27. maijs
Ziedi
Auskari ir mana vājība. Vienmēr viens pāris par maz :) Tāpēc visbiežāk arī top auskari. Ne tikai sev. Arī māsām un radu meitenēm.
Kad darināju šos trīs- zināju, ka tie būs manām māsām un brāļa sievai. Savās domās katru konkrēto pāri jau biju novēlējusi katrai no dāmām. Bet, tā kā nepaļāvos uz savu izjūtu, tad saliku visus auskarus katru savā kastītē, un liku izlozēt pašām. Viņas tieši tā arī izlozēja- katra tieši tos, ko veidojot biju domās jau katrai iedalījusi.
piektdiena, 2013. gada 24. maijs
ceturtdiena, 2013. gada 23. maijs
svētdiena, 2013. gada 19. maijs
Pēcpusdienā Laiks Mainīsies
Un kas tur liels, saki, ka laiks mainīsies. Man nav iebildumu, ja tas notiek brīdī, kad es to neredzu, vai arī, ja esmu drošā vietā. Un droša vieta ir mājas, mašīnā vai vietā ko es labi pazīstu.
Bet esmu piedzīvousi divas reizes, kad laiks mainās man esot pie jūras. Un man nepatīk tā sajūta. Pirmo reizi tā bija Mērsragā, kad savilkās negaisa mākoņi un pirmo reizi man uznāca klaustrofobiskas bailes, ka debesis ar melnu mākoņu vāku aizvilksies ciet un nekad vairs neredzēšu sauli.
Otrā reize bija šopavasar, kad braucām Kolkas ragu ceturto reiz lūkot. Tik šoreiz nenāca negaiss. Šoreiz silto gaisu nomainīja auksta gaisa masas.
Iedomājieties sevi stāvam pašā Kolkas raga galā. No jūras puses nāk auksta un balta migla, bet līča puse ir saulaina, pamale zila un saulaina. Bet miglas vāli veļas aizvien tuvāk, aizvien mazāk var redzēt un liekas, ka tā pienāks tik tuvu, ka aprīs dzīvu. Liekas, ka tas nekad nebeigsies, ka baltums kļūs tik biezs kā piens un beigās es nespēšu ieraudzīt savus pirkstgalus, pazaudēšu šai miglā savus mīļos un neatradīšu ceļu mājup. Baltā ķenga saldē ausis un pirkstgalus. Pēc tikko baudītā siltuma, liekas, ka pasaulei pienācis filmās tik bieži skatītais gals, ka aukstums nāk tik strauji, ka stundas laikā atdzesēs mani tā, ka es nevarēšu pakustēties...
Iespējams, ka man vienkārši ir pārāk dzīva iztēle. Vienalga man nepatīk šīs straujās laika maiņas. Īpaši, ja nejūtu, ka esmu drošībā.
Bet esmu piedzīvousi divas reizes, kad laiks mainās man esot pie jūras. Un man nepatīk tā sajūta. Pirmo reizi tā bija Mērsragā, kad savilkās negaisa mākoņi un pirmo reizi man uznāca klaustrofobiskas bailes, ka debesis ar melnu mākoņu vāku aizvilksies ciet un nekad vairs neredzēšu sauli.
Otrā reize bija šopavasar, kad braucām Kolkas ragu ceturto reiz lūkot. Tik šoreiz nenāca negaiss. Šoreiz silto gaisu nomainīja auksta gaisa masas.
Iedomājieties sevi stāvam pašā Kolkas raga galā. No jūras puses nāk auksta un balta migla, bet līča puse ir saulaina, pamale zila un saulaina. Bet miglas vāli veļas aizvien tuvāk, aizvien mazāk var redzēt un liekas, ka tā pienāks tik tuvu, ka aprīs dzīvu. Liekas, ka tas nekad nebeigsies, ka baltums kļūs tik biezs kā piens un beigās es nespēšu ieraudzīt savus pirkstgalus, pazaudēšu šai miglā savus mīļos un neatradīšu ceļu mājup. Baltā ķenga saldē ausis un pirkstgalus. Pēc tikko baudītā siltuma, liekas, ka pasaulei pienācis filmās tik bieži skatītais gals, ka aukstums nāk tik strauji, ka stundas laikā atdzesēs mani tā, ka es nevarēšu pakustēties...
Iespējams, ka man vienkārši ir pārāk dzīva iztēle. Vienalga man nepatīk šīs straujās laika maiņas. Īpaši, ja nejūtu, ka esmu drošībā.
pa vidu es
trešdiena, 2013. gada 15. maijs
pirmdiena, 2013. gada 13. maijs
Amulets
Man nekad nav bijis neviens amulets. Un līdz šim es nemaz tā īsti skaidri nezināju ko es no tāda amuleta gribētu gaidīt. Kad taisīju auskarus ar latvju zīmēm, sapratu ka man vajag tādu vienu kurā ieskrāpēt visas zīmes. Nēsāt ikdienā negrasos. Varbūt vienīgi tādās reizēs, kad liekas, ka ar saviem spēkiem ir par maz.
Vai arī tad, kad savu latvisko identitāti apliecināt vajag vairāk kā ēst.
Vai arī tad, kad savu latvisko identitāti apliecināt vajag vairāk kā ēst.
piektdiena, 2013. gada 10. maijs
trešdiena, 2013. gada 8. maijs
Ūsiņš Un Pārējie
Kur gan citur es būtu varējusi šīs zīmes ieskrāpēt, ja ne auskaros :)
Vistuvāk sirdij man tomēr ir Ūsiņa zīme. Ar to man vislabāk patīk kopā dzīvoties. Bet gan jau arī pārējās savu kārtu sagaidīs.
otrdiena, 2013. gada 7. maijs
Zīmes

Taču, jo vairāk iedziļinos šai visā, jo vairāk man liekas, ka mums latviešiem beidzot ir jāapjēdz cik liels spēks ir šīm zīmēm, un cik ļoti tās ir mūsu. Vēl viens apliecinājums mūsu identitātei. Turklāt- visas šīs zīmes ir tik pateicīgas- tās var ieskrāpēt jebkur. Kur es tās ieskrāpēju, parādīšu kādu citu dienu, jo klaiņojot pa neta plašumiem uzdūros uz kādu mājas lapu, ar kuru ļoti gribas padalīties ar citiem.
Šeit ir lapa ar ļoti skaistām rotām, kuras daiļo latvju raksti. Turklāt lapā ir atrodama informācija par pašām zīmēm. Visu cieņu darbu autorei, jo manuprāt savaldīt visas tās smalkās pērlītes ir milzu talants.
Atrodiet arī jūs savu zīmi. Savu koku. Savu latvisko dvēseli.
piektdiena, 2013. gada 3. maijs
ceturtdiena, 2013. gada 2. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)