Šuvēja

"Ja tās smalkās dāmas zinātu kur tās viņu smukās kleitas pabijušas pirms tam!"... tā mana vecāmamma mēdz nosmiet ūsā uzšuvusi kārtējo štāti kādai no ciema kundzītēm.
Iz mammas stāstītā viss bijis tā- audums tika izklāts uz grīdas, aptuveni uzmests viens mērs, otrs mērs, uz aci šņik, šņak, tur piedrākalēts, šur piedrākalēts un var nākt uz pirmo piemērīšanu.
Jāsaka- laikam tas gēns no vecāsmammas ticis man, jo mazāk es mēru un piegriežu, un vairāk paļaujos uz savu aci, jo labāk man sanāk. Protams, var gadīties, ja es būtu kādu skolu izgājusi, kur to māca, es arī zīmētu piegrieztnes un vairāk mērītu, bet tā kā man skola ir tikai tā, ko pār plecu esmu citām šuvējām redzējusi, tad maunu kā māku, un man sanāk!
Te nu ir rezultāts!