Work In Progress

    Lai nu nebūtu tā, ka ziemassvētki sajāj pagalmā kā pārsteigums, tad lēnu garu esmu atsākusi dekoru gatavošanu. Brieži, putni, cimdi, egles, dūjas un daudzi citi pa vienam vien izrotājas ar sīkpērlītēm, iegūst savu striķīti un mazos komplektos sagulst plastikāta maisiņos, kur pasargāti no putekļiem sagaidīs decembri.
   Un, tā kā lielais darba dators arī drīz būs darba kārtībā, tad ir cerība beidzot sakārtot un atrādīt, to, kas bija uztapis pavasarī un vasaras sākumā.
Lai cik ļoti man patiktu vasara, karstumu panesu diezgan grūti, un vienīgais ko vasarā gribas darīt ir tupēt puķu dobē vai ogu krūmā. Tāpēc šobrīd vēsais laiks ir atvēsinājis domājamo aparātu, idejas zumm pilna galva un gribas visu ko paspēt.

***                    ***                 ***                   ***                 ***                     ***

Kamēr es dzenāju savas ideju bites no galvas uz realitāti, varu padalīties ar dažām vasaras atmiņām un ainām no Mundigciema dzīves.

Todien Es noāvu Kurpes

Tā vien šķiet, ka kāds no augšas lasa šī kambarīša ierakstus, ka tik mudīgi tika atbildēts uz manām vēlmēm, tā pagarinot manu vasaru un attālinot ierakstu tapšanu šeit.
Es tiku pie šīs vasaras dienas ko izbaudīt vēl reizi.
Citēšu pati savu komentāru, ko jau biju paspējusi ieķibināt citā vietnē, proti-  tāda viegla sajūta, pēdējā vasaras diena godam aizvadīta, un nebija skumju vai grūtsirdības, ka rudens Miķeli iespiedis padusē lūr no koku galotnēm un smej savu ķiķīgo smieklu ar netīru muti un dubļainām pēdām, sak- stiepiet nu savus ķirbjus un kabačus mājās, jo es jau nāku salnas mētelim plīvojot.
Todien es noāvu kurpes, ierušināju pēdas vēsajās smiltīs, dzēru karstu kafiju un biju pateicīga par šo kolosālo vasaras nobeigumu!


Rudens iesākumam un iedvesmai, sevis motivēšanai radošumu pasmēlos Te, pie superforšas Losandželosas meitenes, viņas enerģiskums spiežas ārā pat no datora monitora. Vēl varu padalīties ar šīs vasaras nogales mūzikas atradumu- Paloma Faith. Patiesībā zināju šo dziedātāju jau pāris gadus, bet tā īsti aizrāva tikai šajā vasarā. Vienkārši dievīga!
Iesāc arī tu savu rudeni krāsaini!

Vai Tiešām Tas Nebija Vakar?

       Liekas tikko bija vasara, tikko ievilku elpu un šūpolēs smējos kā kutina vēderu. Vēkšpēdus pētīju mākoņu baltos uzpūteņus, kas laiski un gurdeni lumpačoja saules pielietajā debesu bļodā. Šķiet tikai aizvakar dārzā nepacietīgi gaidīju sarkanus ķiršus un uzziedam puķes. Tupējām zemeņdobēs, un, kad vēderā vairs nebija vietas, tad savu tiesu beidzot dabūja arī tukšvēderainās burciņas. Samtainās aveņogas noliekušas zarus līdz zemei tvīka un gaidīja pieskaramies roku un pateicībā zars pacēla galvu augšup, kad tika atbrīvots no nastas.
  Vai tiešām tas nebija vakar, kad laidām debesīs pūķus, kas tā arī beigās pie mums neatgriezās, aizvirpinājās pa debesjumu- prom uz rietumu pusi? Nevar būt, ka tas bija jau tik sen, kad reibināja vēlais jasmīns ar smaržu, jūras viļņi glāstīja kājas un svārkam apakšmalu, saule karsēja un dedzināja uz asfalta noautās pēdas...
    Nu jau noziedējušajām saulespuķēm putni no rūsganajām ziedu galvām izčubinājuši visas sēkliņas. Mākoņi nopelējuši skraida šurpu un turpu, saskrienas, izrājas, izbubinās, izraudās. Dobēs jāvaktē, ka kabači nepārdzeras mākoņu sulas un nepārvēršas par maziem zilonēniem. Diļļu kāti nodzeltējuši un skumji- tādos jau vairs nevienu nesūtīsi!
Tūlīt paukšķēs kastaņi! Iepaukšķinās rudeni, aizbiedēs vasaru pavisam prom.
Un gribas vēl paspēt ielēkt no sirds peļķē un nenosaldēt pēdas. Gribas vēl vienu siltu vakaru ar ugunskuru vai jūras krastu, vienu naksnīgu pastaigu visplānākajā vasaras kleitā un jaciņā, vienu siltu, bezbēdnīgu vasaras dienu...

Priekā, Vasariņ!

 

Mēs te ar mazo Sienāzi mazbrītiņ izbaudīsim vasaru. Aptuveni līdz jāņiem. Tad gan būsim atpakaļ ar visu to ko esam līdz šim un būsim sastrādājuši.

Baudiet dzīvi. Tagad.

:)

Jāņogas