
Visvairāk tas mani kaitina- zupas šķīvis ar karoti nolikti degungalā, bet redz, nav kas sakošļā un mutē ielej.
Cilvēkam ir pašam sava māja, bet buldurē, ka sapņo par drēbju istabu. It kā nebūtu istabu! It kā nebūtu iespēja!
Tāpēc novēlu sev un visiem citiem šajā pavasarī pavērties sev apkārt un novērtēt to, kas mums katram ir, un, ja ne savādāk, tad pieskaņot savus sapņus.