
Kāds paziņa, kurš ir veģetārietis, saklausījās, ka piekopjot veģetāru dzīvesveidu, organismā akūti trūkstot dzelzs. Tā nu papildus (ak, uztura bagātinātāju magnāti ko mēs bez jums!) dzēra tabletes ar dzelzi. Pēc neeilga laika attapās slimnīcā ar aknu problēmām, ko bija izraisījis pārlieku daudz esošais dzelzs organismā. Kam taisnība? Organismam, kas sadumpojās, vai visiem tiem, kas mums ikdienu stāsta, ka bez gaļas nomirsim? Un kā ar enerģiju, kas nāk no nokautā lopa? Par apstākļiem taču zinām visi, kādos šie lopi aug. Nu nespriņģo viņi pa zaļām pļavām un neēd to veselīgāko. Redz! Cilvēku aurās un eneģijās esam speciālisti, bet rijam gaļu bez pārdomām un jebkādas filozofijas.
Nobeigumā- nesen biju kādā tusiņā, tur mammas kādā sarunā ar sašutumu viena otra stāstīja, ka viņu bērni neēdot gaļu. Neēdot un viss, ja nu retu reizi...pie sevis nodomāju- Un ļoti labi, ka neēd. Galu galā mums vajadzētu vairāk paļauties uz bērniem, jo bērni vadās no saviem instinktiem, un tie kā zināms ir veidojušies miljoniem gadu gaitā.
Uz visu šo savādāk paskatīties atļāva A. Karra grāmata "Kā viegli nomest lieko svaru". Varbūt, ka der tev ar.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru