Stieps Uz Veikalu

Beidzot esmu tikusi tiktāl, ka viss ir sabildēts, atliek tikai piereģistrēt un tad jau viss šis skaistums gozēsies skaistā veikala vitrīnā.

Smuki, ne?

Pīļu Bērni

Mundigciema ezerā šogad dzīvība mutuļo. Labiekārtotā pludmale pievilina tuvākus un tālākus veldzes meklētājus. Ja ir draugos ar vietējiem, tad var dabūt zināt precīzu ūdens siltuma pakāpi. Šodien ūdens aukstāks nekā citas dienas, vai otrādi. 

 

 Agri pavasarī, vēl ilgi pirms peldētājiem, ūdens iemītnieki bija gulbju pāris, kas nu jau, laikam lielās burzmas dēļ, ir prom. Vai arī palaidnieku puiku dēļ. Kas to zin.  

Vietējie un nu jau arī svešie ik dienas dodas apraudzīt kādu mazu pīļu pulciņu. Šos mamma pametusi. Kurš gan pateiks, kur tagad ir šo mazo bēdu brāļu mammucis. Varbūt citā ezerā, varbūt citos medību laukos. Mazie ķepurojas paši.

 Mazliet pārņem skumjas, jo bērni ir un paliek bērni, vienalga, savi vai sveši, cilvēkbērni vai mazi putnēni- gribas, lai katram ir mamma. Tik ļoti gribas.

Tā viņi tur, mazie putnēni, vada sava dienas. Viens par visiem un visi par vienu.

 

Un vēl tur ir nirējpīļu ģimene. Žiglas un ziņkārīgas. Interesanti vērot kādus attālumus viņas vec zem ūdens, un cik ilgs laiks paiet. Un kā viņas sauc bērnus ēst, kad kaut kas zem ūdens gards noķerts :)

Samīļojiet savus mazos, savus pūkainos, niķīgos un nerātnos, kārtīgos un pareizos. Samīļojot savus superīgos!

Jūlijs

Nu re, jūlijs ir klāt. Pirms brīža vēl bija marts un likās, ka vasaras vidus ir tāds tāls sapnis. Un nu jau ir klāt. Ar karstumā ņirbošiem auto ceļiem, kas vilina visu atstāt kā ir, iekāpt mašīnā un doties, kur acis rāda, ieraudzīt neredzēto, sajust nesajusto. Būt. Būt sev un vasarai. Piederēt. Piederēt saulei un vismīļākajiem.
Pļavas tvīkst pēc mūsu pēdām un augumiem. Kad pēdējo reizi tu atlaidies ziedošā zāļu jūrā, samiedzi acis un mākoņos iztēlojies redzam visbrīnumainākās lietas? Ļāvies viegla vēja glāstiem, uz pīpenes zīlēji būt vai nebūt, skaitīji bizbizmārītei, ka mājiņa deg, klausījies sienāžos un mēģināji ieraudzīt no kuras debesmalas cīruļa dziesma skan, kad?
Un vakari. Šie nebēdnīgie un bezrūpīgie, bez interneta un televizora. Ar siltu saulrietu un mūžīgajiem odiem. Ar milzu spāru helikopteriem, kas nozīmēja ūdens tuvumu. Ar bērnu čalām spēlējot dauzonīgās pagalma spēles.
Jūlijs ir klāt. Es mēģināšu zīmēt savu vasaras gleznu savam atmiņu albumam. Ar pļavu, ar ezeru, ar jūru, ar ceļu. Ar siltu vakaru, svīres mūžīgo švīku, ar pīpenēm kafijkannas snīpī, ar saviem vislabākajiem draugiem. Un iespējams, ka visam pārējam man šomēnes nesanāks laika. Jo vēl mazliet, un jau atkal būs ziema.