Zem cepurēm

Kamēr Viljams ar savu Keitu bučojas, papriecāsimies par dāmu greznajām cepurēm. Viena par otru skaistāka un šikāka. Skaistas tās britu tradīcijas. Eh...uz brīdi gribējās būt simtgalvu pūķim un pagozēties pie spoguļa ar tām visām vienlaikus, jo izvēlēties vienu visskaistāko nav iespējams; cepures skati te: 
http://www.thedailybeast.com/galleries/2853/1/?redirectURL=http://www.thedailybeast.com/blogs-and-stories/2011-04-29/royal-wedding-hats-by-philip-treacy-princess-eugenie-posh-more/
A kas dāmām bij par kleitām? :)

P.s. Teātra starpbrīdī kāda dāma ar fantastisku cepuri vēršas pie sava blakussēdētāja:
- Ja mana cepure jūs traucē, es varu to noņemt.
- Ko jūs! Cepure taču ir daudz smieklīgāka nekā luga.

P.s. Jācer, ka šie tur nepalaida neko garām apbrīnodami viens otru :)

Ērtībai

Man patīk kafijas smarža.Ļoti. Bet man nepatīk kafijas smarža, ja tā ir nokļuvusi saskarē ar audumu. Tad specifisko smaku saožu pa gabalu. Pēc tam varu skurināties visu dienu no nejēdzīgās smakas degunā.
Tāpēc mūsu vecie cd iegūst jaunu elpu, un mazliet drošāku padara kafijas malkošanu, kad esi ērti ieritinājies midziņā.


Ko dara tavi vecie sī-dī?

Izdīcu

Šodien izdīcu alu. Bez grādiem. Kad nevar ar grādiem, tad dzer bez, un priecājas cik gards.
Priecājos par rūgto gardumu  un atcerējos Ziedoņa šo te:

"Mēs dzeram alu. Kaimiņpuika nočiepis, atnesis kanniņu ar alu, mēs to izdzeram slepus, kur mūs nemeklēs, reņģu žāvējamā namiņā.
Tad mēs smejamies, smejamies, smejamies nezin no kā un apsēžamies reņģu namiņa pelnos un vemjam, es nomiršu tepat reņģu namiņa pelnos, mammu, es nomiršu tepat reņģu namiņa pelnos."

Nu re. Nebūs man šovakar jāsēž reņģu namiņa pelnos :)

Garā runa

Kad nu būtu kas jāsaka, tad nav ko teikt :D Gluži kā sēdētu skolas solā, kad jāraksta sacerējums, pirmā stunda paiet izvēloties tēmu un meklējot ievada vārdus.

Esmu klāt!

Varbūt, ka sanāk a!